Izrādās, ka ir visbīstamākā stunda, nedēļas diena un pat datums – lielākā daļa cilvēku mēdz nomirt aptuveni tajā pašā laikā. Hārvarda Medicīnas skola ir sapratusi, kā bioloģiskais pulkstenis ietekmē cilvēka nāves brīdi.
Uzreiz izdarīsim atrunu: savā pētījumā Hārvarda Medicīnas skolas zinātnieki balstījās uz Amerikas iedzīvotāju datiem.
Tomēr, ņemot vērā, ka dabiskās nāves cēloņi dažādās valstīs daudz neatšķiras (sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija un jaunā koronavīrusa infekcija), statistiku var attiecināt uz visas planētas iedzīvotājiem.
11:00.
Saskaņā ar pētījumiem cilvēki visbiežāk mirst ap plkst. 11.00. Profesors Klifords Sapers to skaidro ar to, ka visiem fizioloģiskajiem procesiem piemīt cirkadiskais ritms – tas nozīmē, ka tie notiek noteiktos diennakts laikos. Tā kā nāve ir ne mazāk fizioloģisks process kā jebkurš cits, pulksten 11.00 daudziem izrādās liktenīgs laiks.
Lasi vēl: 53 gadu vecumā aizsaulē devies ievērojams dziedātājs, kurš ar savu spozmi spēja apburt ikvienu
Eksperimentā piedalījās 1200 relatīvi veseli cilvēki vecumā no 65 gadiem ar dažādiem genotipiem. Interesants fakts: viņu nāves laiks dažkārt nesakrita, un zinātnieki to saistīja ar to, ka kāds bija cīrulis, bet kāds – pūce. Tā cilvēki, kurus raksturo kā pūces, aizmiga aptuveni stundu vēlāk nekā pārējie un nomira ap pulksten 18.00 vakarā.
Kurā nedēļas dienā cilvēki biežāk mirst – noskaidro lasot tālāk
